Stikla kapela: stikla altāris, stikla kancele, stikla tabernākuls (2019)

Jaunākais un plašākais Ernesta Vītiņa radošā darba atspoguļojums atrodams sakrālās telpas piepildījumā Bārbeles zēnu skolas ar interešu izglītību vieglās aviācijas jomā “Saknes un Spārni” jaunajā kapelā (2019). Ieejot kapelā sajūtams vienreizējs gaisīgums un pacilājums. Ernests palīdzēja priestera Andreja Mediņa Dievpielūgsmes telpas vīzijas realizēšanā, ienesot interjerā vajadzīgo harmoniju – no krāsām, līdz materiālam un telpiskajam iekārtojumam. Šajā telpā atrodami: stikla altāris, stikla kancele ar tīra zelta ielaidumiem, kā arī tabernākula statīvs, svētā ūdens trauks, svinīgs Sv. Marijas plaukts, un pavisam drīz arī lodziņi, veidoti stikla krāvuma tehnikā. Ernests Vītiņš ir pagodināts par iespēju sastrādāties ar tik enerģisku, uz pozitīvām pārmaiņām sabiedrībā orientētu cilvēku, radot telpu, kur līdzcilvēkiem, un īpaši, jaunajai paaudzei domāt gaišāk un ticēt stiprāk. 

“Apmēros iespaidīgākais Ernesta Vītiņa sniegums ir Bārbales zēnu skolas kapelas interjera dizains un pilns iekārtas komplekts. Gan altāris, kancele, mazie lodziņi, ūdens trauks un tā statīvs, gan arī komplicētais tabernākuls ir mākslinieka darbnīcā tapis roku darbs. Visi elementi realizēti autortehnikā – stikla krāvumā, kas kārtoti gan horizontālā, gan stateniskā kārtojumā. Kopējā kapelas interjerā dominē betons un stikls, radot gaišu telpu. Betona monolītiskums atsvaidzināts ar augstiem griestiem, koka sijām, kapelas kopaugstumā izbūvēto lielo logu uz skolas dārzu, un caurspīdīgā, tīrā stikla (Clear glass) interjera iekārtu. Tādējādi telpa jau primāri ir ēteriska, gaiša un bez smagnējības. Kapelas interjers savstarpēji rada pabeigtības un komplekta iespaidu. Ernesta Vītiņu objektu kopsauce ir lauztas, šķautņveida formas. Kausētā ūdens trauka statīvs un kancele veidota vertikālā stikla krāvumā, domājot par funkcionalitāti. Stikla caurspīdīgums rezonē ar traukā ielieto ūdeni un stateniskajā krāvumā liktā statīva dinamiku. Kancelei tas piedod estētisku viegluma sajūtu, ļaujot izspīdēt cauri dievkalpojuma atribūtiem. Plašais stikla altāris veidots no trijām daļām. Divām izliektām vertikālā krāvuma kājām, kuras liktas progresīvā platumā, piešķirot altārim stabilitāti un radot gaismas spēles. Altāra augšdaļā esošā stikla krāvuma plāksne realizēta kā liels, nošķelts pusaplis. Tabernākulā atainojas mākslinieka komplicētākais izaicinājums – iestrādājot gan vietu svētā sakramenta turēšanai, gan savienojot horizontālā un stateniskā krāvuma stiklus, veidojot staru efektu ap svētajiem atribūtiem. Kapelas krāstoņi – baltais, pelēkie dažādās gradācijas un stikla zilganums – realizēti pēc Ernesta Vītiņa ieceres, radot kopējo objekta interjeru kā vienotu ansambli.” apraksta mākslas vēsturniece Katriona Luīze Rožlapa (no raksta “Ernesta Vītiņa stikls.” Latvijas Latvijas Architektūra, burtnīca nr 146, Februāris/Marts 2020).