Ekspertu viedokļi

“Ernests ir tāda unikāla parādība, kā tāds mākslinieks – vienpatis, viņš tiešām pārvalda šo stikla krāvuma tehniku un to ir padrījis par tēlniecību. Viņa darbus, bez kaut kādām atlaidēm un nosacījumiem, varam pieņemt kā tēlniecības darbus. Vidē šie darbi ir ļoti efektīvi, jo materiāls jau pats par sevi ir vizuāli ārkārtīgi dzīvīgs un jaudīgs. Ernests prot visas šīs materiāla īpašības lieliski izmantot. Pietam,šie stikla darbi ir ļoti izturīgi, nekāda īpaša apkope nav vajadzīga. 

Ernests ir kā tāds tēlnieks – vienpatis, vientuļais vilks, kurš nepieder nevienam baram un nodarbojas tikai ar savu stikla mākslu savā darbnīcā; ar to arī ir viņš ir unikāls un eksotisks. Ernesta priekšrocība ir tas, ka viņš ar šo tehniku ir sācis nodarboties jau agri. Viņš pie tās strādā ļoti konsekventi un ‘dziļi rok’, tā teikt, un nepadodas. Tā nav viņam tāda nejaušība. Šobrīd, tā ir jau nopietni pārņēmusi visu vizuāli plastisko mākslu. Ernests šīs tehnikas sakarā ir konsultējis arī mani manam projektam, kur stikls izpilda tādu kā palīgfunkciju.”

– Prof. Gļebs Panteļejevs, LMA asociētais profesors, tēlniecības un dizaina jomā (28/02/2018)

 

“Ernesta Vītiņa tēlniecība stiklā ir visai neparasta parādība Latvijas mākslā, kas redzami paplašina tēlniecībā tradicionāli izmantoto materiālu paleti un īpaši bagātina vizuāli plastiskās ekspresijas iespējas. Mūsu tēlniecības pieredze nav bagāta ar stikla kā materiāla izmantošanu tektonisku konstrukciju radīšanai dizaina un plastikas objektos, tādēļ E. Vītiņa ceļš no visai vienkāršā memoriālmākslas objekta piedāvājuma Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbā līdz liela mēroga dizaina objektiem uzskatāms par augstu vērtējamas izaugsmes apliecinājumu kā tehnoloģiju apguves, tā meistarības ziņā. Ar līdzīgu tehnoloģisko risinājumu izmantojumu stikla objektu radīšanā kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pasaulē ir aizrāvušies vairāki mākslinieki, taču jaunā mākslinieka E. Vītiņa nonākšana pie stikla kā moderna tēlniecības materiāla izteiksmes līdzekļu neierobežota paplašinājuma iespēju meklēšanas ir atzīstama par vērā ņemamu sasniegumu. Izmantojot datormodelēšanu, iesaistot mūsdienu tehnoloģiju iespējas papildināt stikla fizikālās koloristiskās un staru laušanas īpašības ar mākslīgu gaismas avotu sniegtajām iespējām, E. Vītiņa jaunrade apliecina nemitīgu izaugsmi kā meklējošam māksliniekam.”

– Prof. Dr.habil. art. Ojārs Spārītis, mākslas vēstures profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents (22/02/2018)

 

“Ernests Vītiņš ir pirmais Latvijā, kas velta visu savu laiku profesionāli attīstot un strādājot ar stikla krāvumu, attīstot tehniskos un estētiskos aspektus. Visi akadēmijas stikla mākslas studenti pirmajā kursā iziet cauri visām tehnikām, taču reti kurš izvēlas šo kā savas karjeras pamatvirzienu. Vēl jo vairāk, ir maz absolventu, kas turpina, un sekmīgi turpina, stikla mākslas jomā. Man prieks, ka Ernests ir tāds uzņēmīgs, un darbojās aktīvi! Un, lai arī, salīdzinājumā ar pasauli, Latvijā mēs esam maz cilvēku, tas, ko mākslinieki, kā Ernests, dara, pierāda, ka esam īstajā laikā un vietā – mēs nesēžam astē, bet darām to, kas ir aktuāli! Vēlu Ernestam veiksmi – viņam viss ir!”

 

– Prof. Inguna Audere, LMA Profesore Vizuāli Pastikās mākslas fakultātē, Stikla mākslas departamentā. Stikla Mākslas un Studiju Centra dibinātāja (09/02/2016)